Baltijas jūra – miera jūra
Статьи по Теме
Baltijas jūra vieno deviņu valstu tautas, kas dzīvo tās krastos. Pasaules tirdzniecības ceļi šķērso Baltijas jūru, nodrošinot cilvēkiem labklājību un darba iespējas. Zvejniecība un jūras resursi gadsimtiem nodrošināja iztiku tās krastos dzīvojošiem cilvēkus. Ekoloģiskās problēmas aizvien vairāk ietekmē jūras floru un faunu un to risināšanai nepieciešami visu Baltijas jūras reģiona valstu pūliņi.
Cilvēki aktīvi izmanto Baltijas jūru savā saimnieciskajā darbībā. Gāzes vads „Ziemeļu straume” apgādā Eiropu ar gāzi, un jūrā jau savus soļus spērušas naftas platformas. Telefonu, optiskie un elektriskie kabeļi ir guldīti jūras dibenā, nodrošinot komunikāciju starp valstīm.
Tūkstošiem pasažieru kuģu un prāmju pārvadā miljoniem cilvēku. Kuģošanas drošība vienmēr bijusi piejūras valstu darbības prioritāte.
Tomēr ХХ gadsimtā Baltijas jūra divas reizes kļuva par pasaules karu arēnu. Lielvalstis un impērijas cīnījās par virskundzību jūrā. Tūkstošiem kuģu vraku, mīnu, lādiņu un torpēdu guļ Baltijas jūras dibenā, radot reālus draudus kuģošanai.
Lidmašīnas no visas Eiropas šķērso debesis virs Baltijas jūras. Par lidojumu drošību arī ir jāgādā visām valstīm.
Programmas „Baltijas jūra – miera jūra” pamattēzes
Programmas „Baltijas jūra – miera jūra” pamatmērķis ir sabiedrības uzmanības piesaistīšana kopējām Baltijas reģiona problēmām, tostarp militārās darbības sašaurināšanai, savstarpējās uzticības vairošanai un kara draudu mazināšanai.
Programmas dalībvalstis – Baltijas jūras reģiona valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Zviedrija, Somija, Krievija, Vācija, Dānija. Programmas pamatuzdevumi
1. Militārajā sfērā veicināt:
1.1. militāro darbību ierobežošanu Baltijas reģionā, nosakot jūras spēku un armiju maksimālo skaitlisko sastāvu reģionā. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā sasniegto jūras spēku un armiju lielumu, nepalielinot to; 1.2. militāro mācību skaita samazināšanu Baltijas reģionā. (Būdams militārais žurnālists, esmu apmeklējis daudzas Latvijā un citās Baltijas valstīs rīkotās vietējās un starptautiskās militārās mācības – to skaits ir iespaidīgs: 2014.gada aprīlī notika mācības „Operation Summer Shield XI”, maijā – „Namejs 2014”, jūnijā – „Sabre Strike 2014”, maijā notika jūras spēku mācības „Open Spirit”, ir gaidāmas „Steadfast Jazz”. Vēl Baltijā notiek sapieru mācības „Detanātors”, gaisa spēku mācības „BRTE” un citas NATO valstu un Ziemeļvalstu rīkotās mācības, tām klāt vēl Krievijas rīkotās mācības, no kurām pēdējā laikā vērienīgākās bija „Zapad 2013”.) 1.3. jūras uzbrukuma apbruņojumu — zemūdeņu, fregašu, korvešu — skaita nepalielināšanu Baltijas jūras reģionā; 1.4. jaunu pretkuģu raķešu sistēmu neizvietošanu Baltijas jūras krastos; 1.5. lidmašīnu un helikopteru bāzes kuģus izmantošanas aizliegšanu Baltijas jūrā; 1.6. ar kodolieročiem bruņotu kuģu ienākšanas Baltijas jūrā aizliegšanu; 1.7. ar kodoldzinējiem aprīkotu kuģu pārvietošanās Baltijas jūrā ierobežošanu, lai mazinātu varbūtējo tehnogēno katastrofu draudus, kā arī veicināt 1.8. papildus savstarpējo militāro inspekciju ieviešanu, jo uzticēšanās starp valstīm veidojas, pateicoties atvērtībai un savstarpējai kontrolei.
2. Kuģošanas un lidojumu drošības nodrošināšanas jomā:
2.1. veicināt kuģošanas un lidojumu drošības palielināšanu Baltijas jūras reģionā; 2.1. veicināt visu reģiona valstu sadarbības attīstību meklēšanas un glābšanas operāciju realizēšanā;
Programmas mērķi tiek realizēti sadarbībā ar Baltijas jūras reģiona un Eiropas sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, biedrībām, apvienībām un kustībām, kas savā darbībā ir izvirzījušas līdzīgus mērķus, kā arī ar militāro vēsturnieku apvienībām un dabas aizsardzības organizācijām.
Kustības vēsture
Lozungs „Baltijas jūra – miera jūra” pirmo reizi izskanēja 1950., 1960. gadu sākumā. Tolaik visu valstu sabiedrība aktīvi iestājās par mieru, jo atmiņas par Otrā pasaules kara šausmām vēl bija pavisam svaigas, bet Karību krīze parādīja, cik trausls ir miers un kā vienā mirklī situācija pasaulē var izmanīties, rezultējoties pilnīgi neprognozējamos notikumos. Šī kustība bija starptautiska un attīstījās „roku rokā” ar kustību par atbruņošanos, par Baltijas jūras brīvību no kodolieročiem, un ar pretmilitārajām akcijām.
Tolaik tiešām tika iznīcinātas PSRS un Polijas Baltijas jūras krasta baterijas. Krasta artilērijas iekārtas tika noņemtas no militārās dežūras Somijā un Dānijā. Zviedrija gan neko nedemontēja, bet turpināja būvēt krasta lielgabalu kompleksus līdz pat 2002. gadam. PSRS un Polija savus lielgabalus sagrieza metāllūžņos. Lai panāktu lielāku drošību un stabilitāti visā pasaulē, sāksim vispirms ar savām mājām, ar Baltijas jūru!
Uzziņai:
Baltijas jūras valstu padome ir starptautiska organizācija, kas tika dibināta 1992.gada 5.-6.martā Kopenhāgenā, Baltijas jūras valstu ārlietu ministru konferences laikā. Padomes dalībvalstis: Vācija, Dānija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Krievija, Somija, Zviedrija un Igaunija. Padomes darbā piedalās arī Eiropas Komisija. 1995. gadā padomei pievienojās Islande. Patlaban padome sastāv no 12 locekļiem, bet 8 valstīm – Baltkrievijai, Francijai, Itālijai, Nīderlandei, Slovākijai, Ukrainai , Lielbritānijai un ASV – ir novērotāja statuss.
Bija plānots, ka Baltijas jūras valstu padomes sēde notiks 2014.gada vasarā Turku pilsētā, Somijā, tomēr sakarā ar notikumiem Ukrainā tā tika atcelta.
Informācija tiek papildināta
Jurijs Melkonovs Foto Sergejs Melkonovs
