Jānis Pommers — Vēsture vēstulēs
Статьи по Теме
Piektdien, 20. februārī, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas telpās notika grāmatas „VĒSTURE VĒSTULĒS: No Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera) arhīva” atvēršanas svētki. Grāmatas sastādītājs — LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas docents Dr. Philol. Jurijs Sidjakovs.
Grāmatā ir apkopoti materiāli no Svētā svētmocekļa Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Jāņa (Pommera) arhīva. Tās pamatā ir plaša sarakste, kas notika 1920. gados un 1930. gadu sākumā starp arhibīskapu Jāni (Pommeru) un daudziem garīdzniekiem, kuri dzīvoja emigrācijā dažādās pasaules valstīs. Starp adresātiem bija pazīstami Krievijas garīdznieki, zinātnieki, kultūras darbinieki. Publicētajās vēstulēs apkopoti dažādi tobrīd krievu garīdznieku emigrācijai aktuāli jautājumi. Vēstuļu publikācija papildināta ar arhīvu dokumentiem, kuriem ir vēsturiska vērtība.
Jānis Pommers — Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis dzimis 1876. gadā Madonas novadā, zemnieku ģimenē. Izglītību ieguvis Lazdonas pareizticīgo skolā, Rīgas Garīgajā seminārā un Kijevas Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidzis ar izcilību. 1903. gadā iesvētīts par mūku. Kalpojis daudzviet bijušās Krievijas Impērijas teritorijā, gan kā pasniedzējs garīgajās mācību iestādēs, gan ieņemot dažādus amatus Krievijas pareizticīgajā baznīcā.
1921. gadā Jānis Pommers atgriezās Latvijā, lai uzsāktu kalpošanu Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa amatā. Būdams Saeimas deputāts (1926-1931), viņš aktīvi aizstāvēja Pareizticīgās baznīcas tiesības. Viņa pūliņu rezultātā Saeima 1926. gada beigās pieņēma likumu, ar kuru baznīca ieguva juridiskās personas statusu ar tiesībām atvērt garīgās skolas, dibināt biedrības, slēgt tiesiskus darījumus. 1934. gadā, naktī no 12. uz 13. oktobri, arhibīskaps Pommers ticis zvērīgi nogalināts savā dzīvesvietā, apglabāts Rīgas Dievmātes Patvēruma kapos, viņa pīšļi vēlāk pārnesti uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli.
1981. gadā Krievu aizrobežu baznīca arhibīskapu Jāni Pommeru atzina par svēto. 2001. gadā Latvijas pareizticīgā baznīca viņi kanonizēja kā Svēto svētmocekli Rīgas Jāni.
Grāmatas „VĒSTURE VĒSTULĒS: No Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa (Pommera) arhīva” atvēršanas pasākums vienkopus pulcēja Latvijas Universitātes amatpersonas un pasniedzējus, kristīgo konfesiju, krievu kultūras biedrību un preses pārstāvjus, kā arī citus interesentus.
Uzrunājot klātesošos, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere atzīmēja, ka arhibīskaps Jānis Pommers ir vienīgais latvietis pasaulē, kuru visu tautu pareizticīgie pielūdz kā svēto.
Savukārt LU Humanitāro zinātņu fakultātes prodekānei prof. Sigmai Ankravai grāmatas atvēršana lika atcerēties savu vectēvu, Jāņa Pommera novadnieku, kurš arī pirmo izglītību ieguvis Lazdonas pareizticīgo skolā, bet vēlāk, būdams Rīgas apgabala tiesas prokurors, uzturējis ar arhibīskapu draudzīgas attiecības.
Sveicot grāmatas sastādītāju, docentu Juriju Sidjakovu, tēlnieks Viktors Suškevičs vienlaikus prezentēja arī savu ieceri veidot arhibīskapa Pommera granīta skulptūru, kuru varētu uzstādīt Esplanādes laukumā pie Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles.
Gan daudzie, docentam Jurijam Sidjakovam veltītie pateicības vārdi, gan pilnā zāle, kurā teju vai pietrūka sēdvietu visiem interesentiem, liecina par sabiedrības patieso interesi par bagāto garīgo mantojumu, kuru atstājis mūsu zemes svētais – Rīgas Jānis.
Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Jāņa Pommera dzīve un darbība bija veltīta kalpošanai Baznīcai, savai dzimtenei Latvijai un tās tautai, nešķirojot cilvēkus pēc etniskās piederības vai stāvokļa sabiedrībā. Docenta Jurija Sidjakova sastādītā grāmata, tajā apkopotie dokumenti un vēstules, dos iespēju lasītājiem tuvāk iepazīt šo izcilo cilvēku, garīdznieku un politiķi.
Vita Avotiņa Foto Sergejs Melkonovs
